Lai cik skumji tas nebūtu, katru reizi, kad dodaties apskatīt kādu dabas tūrisma objektu, jūs lielākā vai mazākā mērā nodarāt tam kaitējumu. Kaut vai tikai no tā vien, ka pieejat tam klāt, tiek radīta negatīva ietekme, jo tiek traucēta vietējā ekosistēma un greitos paskolos. Jūs traucējat augiem, dzīvniekiem, augsnei un pārējam, kas atrodas ap šo dabas objektu. Tāpat jūs varat ietekmēt šī objekta eksistenci netiešā veidā, jo tūristu pieplūdums nereti ir pamats nevajadzīgas infrastruktūras izveidošanai ap šo objektu (piemēram, pludmalēs tiek izbūvēti kūrorti utt.). Protams, redzēt ko skaistu un iespaidīgu vēlas ikviens un būtu neprātīgi liegt cilvēkiem apskatīt dabas veidotos brīnumus, tomēr, lai tie saglabātos tādi, kādi tie ir, vēl tūkstošiem gadu, ir jāpiedomā pie tā, kā mēs pret tiem attiecamies. Kā kļūt par atbildīgu ceļotāju un mazināt sevis radīto negatīvo ietekmi, apmeklējot dažādus dabas objektus?

Pārvietojieties tikai pa takām vai izveidoto infrastruktūru

Ļoti būtiski, apmeklējot kādu apskates objektu, ir ievērot ierobežojumus. Nozīmīgiem dabas objektiem gandrīz vienmēr ir izveidota tūristiem paredzēta infrastruktūra. Tie sevī iekļauj norobežojumus, celiņus, brīdinājuma zīmes utt. Nekādā gadījumā šīs barjeras nedrīkst pārkāpt un tuvoties apskates objektam, ja tas nav atļauts. Daudzi dabas objekti ir ārkārtīgi trausli un viegli sabojājami. Pat pāris lieli soļi ne tur, kur vajag, var radīt bojājumus, tāpēc necentieties objektam piekļūt tuvāk un baudiet tā skaistumu no atļautā attāluma.

Uzvedieties ļoti klusu

Vairums dabas objektu atrodas savvaļas teritorijās, kur apkārt atrodas meži, pļavas vai citi biotopi. Tie ir pilni ar dzīvību. Tur mitinās simtiem vai pat tūkstošiem dzīvnieku sugu. Ikkatra no tām ir būtiska, lai ekosistēma paliktu nemainīga. Tieši tāpēc ir ļoti būtiski netraucēt dzīvniekus savā dabiskajā vidē. Netrokšņojiet un nekādā citā vaidā neprovocējiet dzīvniekus, kas dzīvo tūrisma objektu tuvumā.

Neaiztieciet neko un neņemiet “suvenīrus”

Tāpat ir būtiski netraucēt arī florai un nedzīvajai videi. Neiztieciet neko, kas atrodas dabas tūrisma objekta tuvumā un arī pašu objektu. Tas attiecas gan uz apkārt augošajiem augiem, gan arī visu pārējo. Labāk neaiztieciet pat nokritušus zarus un neko citu. Jūs nezināt, kādu ietekmi tas var radīt uz vietējo ekosistēmu. Ļoti būtiski ir ievērot arī to, ka nedrīkst ņemt līdzi neko no apskates vietas. Savvaļas augi, akmeņi, gliemežvāki utt., nav suvenīri. Tos nedrīkst nedz aiztikt, nedz ņemt līdzi uz mājām. Visu skaisto varat iemūžināt fotogrāfijās, nevis ņemot līdzi.

Nekādā gadījumā neatstājiet apzinātas liecības par sevi

Daudzi tūristi uzskata bez maz vai par pienākumu, atstāt kādu liecību par sevi apmeklētajā galamērķī vai paskolos bedarbiams. Tipisks piemērs ir gravējumi klintīs. Cilvēki uzskata, ka tas ir kas nozīmīgs. Daļa no viņiem uz mūžu paliek saistīta ar tūrisma objektu, tomēr tādā veidā zūd dabas objekta autentiskums, turklāt tas tiek neatgriezeniski sabojāts un ar laiku var pat tikt pilnībā iznīcināts. Centieties apmeklēto vietu atstāt pēc iespējas neskartāku. Jo mazāka būs jūsu ietekme, jo labāk.

Japāna pēc ģeogrāfiskā raksturojuma ir arhipelāgs, kas sastāv no salu virknes un atrodas Āzijas austrumu malā. Japānā ir četras galvenās salas: Hokaido, Honsju, Sikoku un Kjusju. Bet neskatoties uz šīm četrām lielajām salām, pastāv vēl aptuveni 400 mazākas salas. Tuvākais kontinenta kaimiņš ir Sibīrijas reģions Krievijā, Koreja un Ķīna.

Japāna ir vienīgā pasaules valsts, kurā valda imperators. Faktiski imperatoram nav reāla vara, taču tas ir kā valsts simbols, kas vieno tradīcijas. II Pasaules karš krietni izdemolēja Japānas ekonomiku, tomēr iedzīvotāju smagais darbs un gudrās inovācijas pagrieza to atpakaļ iepriekšējā statusā, padarot valsti par otri no spēcīgākajām ekonomiskajām sistēmām. Japānas augsto tehnoloģiju industrija un онлайн кредит rada vienus no populārākajiem elektronikas produktiem visā pasaulē.

Japāņi ir slaveni ar savu darba spēku un vēlmi pēc sasniegumiem. Bērni jau no mazotnes tiek mācīti cienīt citus, jo īpaši vecākus cilvēkus un savus priekšniekus. Viņi mācās darīt to, kas nāk par labu visai ģimenei vai uzņēmumam, savas vēlmes noliekot nedaudz zemāk.

Gandrīz četras piektdaļas Japānas ir klāta ar kalnu grēdām. Japānas Alpi atrodas uz centra lielākās salas Honsju. Augstākā virsotne ir Fudzi, kas ir konusa veida vulkāns, kuru daudzi vietējie iedzīvotāji uzskata par svēto vietu.

Japāna ir bīstama vieta, skatoties pēc zemestrīču biežuma un vulkānu aktivitātes. Trīs tektonisko plātņu tuvums un pārvietošanās izraisa zemestrīces. Katru gadu Japānā tiek uzskaitītas vairāk nekā tūkstoš zemestrīces. No aptuveni 200 Japānas vulkāniem, 60 ir uzskatāmi par aktīviem, kas ir arī dzīvībai bīstami.

Par Japāņu ēdienu varētu teikt, ka tas ir atšķirīgs, salīdzinājumā ar rietumu valstu pārtiku. Japāņi uzturā lieto daudz no rīsiem gatavotus produktu, zivis, dārzeņus, bet ļoti maz lieto gaļu. Viņi nelieto produktus ar augstu tauku saturu, it īpaši piena produktus ar augstu tauku saturu. Japāņi dzīvo vidēji ilgāku mūžu kā jebkur citur pasaulē, tieši pateicoties šādam uzturam.

Japānas iedzīvotājiem ir dziļa pieķeršanās skaistām ainavām, tāpēc viņi ap sevi tādas veido. Senā Sintoistu reliģija stāsta, ka visi dabas elementi, piemēram, kalni, ūdenskritumi, meži ir ar dvēselēm un tajos dzīvo gari. Valstī tiek ļoti stingri kontrolēts piesārņojuma daudzums, jo ceļu būves un citas cilvēka darbības ir kaitējušas dabiskajiem biotopiem. Par apdraudētām sugām valstī tiek uzskatītas 136.

Ir zināms, ka Japānā pirmie iedzīvotāji savas dzīvošanai piemērotās apmetnes izveidoja apmēram pirms 30000 gadiem. Tajā laikā Japāna bija savienota ar sauszemes tiltiem ar Koreju, кредит на карту un Sibīriju, un robežas varēja šķērsot ar kājām. Pirmās tautas, kas apdzīvoja šo teritoriju bija Aini. Viņi bija mednieki un makšķernieki.

Eiropieši pirmo reizi Japāna ieradās 1543. gadā, atvedot divus spēcīgus ieročus: reliģiju kristietību un šaujamieročus. Pirmā Pasaules kara laikā Japāna centās iekarot daļu no ASV teritorijas, taču visi mēģinājumi izgāzās, kā rezultātā pāri Japānai tika uzsūtītas atomu bumbas. Cīnoties par varu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Japāna zaudēja lielu daļu savu karaspēku. Atomu bumbu rezultātā bojā gāja aptuveni 115 tūkstoši iedzīvotāju.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji izklaidējas, ejot uz visdažādākajiem izklaides un kultūras pasākumiem. Šāda veida pasākumu piedāvājums ir ļoti plašs, sākot no dažādiem populārās mūzikas koncertiem un festivāliem un beidzot ar izsmalcinātiem, augstas klases kultūras pasākumiem. Šeit būs Latvijā populārāko izklaides pasākumu kategorijas un piemēri онлайн займ.

Vispopulārākie izklaides pasākumi Latvijā viennozīmīgi ir dažādi mūzikas festivāli. Šajā gadā tos apmeklēja aptuveni 20% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Pagājušajā vasarā visapmeklētākais pasākums bija ikgadējais populārās mūzikas festivāls Positivus, ko apmeklēja vairāk kā 25 000 cilvēku. Tikai nedaudz atpalika populārās mūzikas festivāls Summer Sound ar aptuveni 20 000 apmeklētājiem. Pārējie festivāli krietni atpaliek no abiem līderiem, taču arī tādi festivāli kā Laba daba, Klang!, Piena svētki, Saulkrasti Jazz, Senās mūzikas festivāls u.c. ir spējuši piesaistīt ievērojamu apmeklētāju skaitu vairākus gadus pēc kārtas. Arī jaunie festivāli, kā, piemēram, Jūrmala Randez Vous un Sunset festival bija ļoti apmeklēti un visticamāk tiks rīkoti arī turpmāk. Kaut gan līderpozīcijās ierindojušies tieši populārās mūzikas festivāli, Latvijā ļoti apmeklēti ir arī dažādi klasiskās un simfoniskās mūzikas festivāli. Šāda veida pasākumi kopumā Latvijā noteikti ir visiecienītākie.

Gandrīz tik pat populāri kā mūzikas festivāli ir arī dažādi slavenu mūziķu koncerti un koncert šovi. Arī lielākos mūzikas koncertus apmeklē aptuveni 20% cilvēku, taču ja pieskaitām arī mazākus bezmaksas koncertus, apmeklētāju skaits būtu vēl krietni lielāks. Pagājušajā gadā līderis apmeklētības ziņā noteikti bija grupas “Muse” koncerts ar 12 000 apmeklētājiem, taču arī citi koncerti ir ļoti iecienīti un iepriekšējos gados ir bijuši arī apmeklētāki koncerti. Ik gadu ļoti apmeklēti ir gan pasaulslavenu mākslinieku koncerti, gan pašmāju mūziķu solokoncerti. Ļoti populāri ir arī dažādu Krievijas izpildītāju koncerti, kā, piemēram, Denisa Macujeva, Grigorija Ļepsa un Maksima Galkina koncerti. Tāpat kā mūzikas festivālos, arī koncertos ir pārstāvēti visdažādākie mūzikas stili, tāpēc arī tie ir guvuši tik lielu ievērību.

Diezgan populāri pašlaik ir arī humora šovi, stāv izrādes un dažādi citi līdzīgi pasākumi. Viens no grandiozākajiem ir humora šovs “Jūrmala”, taču ir arī daudz citu, mazāku pasākumu un šovu, kas ir ļoti apmeklēti. Pēdējā laikā īpašu popularitāti ir ieguvušas stāv izrādes jeb stand-up comedy, kas ir viena cilvēka humora šovs. Iecienīti ir gan pašmāju komiķi, gan viesi no ārvalstīm.

Taču, papildus šādiem lieliem, reti rīkotiem vai vienas reizes pasākumiem, cilvēki arī ļoti aktīvi apmeklē muzeju ekspozīcijas, izstādes un dažādus citus kultūras un vēstures pasākumus. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, apmeklētāju skaits muzejos un mākslas galerijās ir ievērojami audzis. Iespējams, tam par iemeslu ir jaunu muzeju atvēršana un dažu esošu muzeju atvēršana pēc rekonstrukcijas. Piemēram, ļoti populāra ir Stūra māja, kas ir jaunatvērts muzejs un Rīgas Motormuzejs, ko nesen atvēra pēc rekonstrukcijas, tomēr arī citi muzeji ir diezgan apmeklēti Protams, arī operas, baleta un teātra izrādes, kā arī kino apmeklējumi vēl joprojām ir ļoti lielā cieņā.

Dažādu izklaides pasākumu Latvijā noteikti netrūkst. Ikkatrs var atrast kaut ko savai gaumei un iespējām piemērotu. Piemēram, jaunieši var doties uz populārās mūzikas pasākumiem, kur iespējams kārtīgi izklaidēties, bet nobriedušas personības var doties uz klasiskās vai simfoniskās mūzikas koncertiem un festivāliem vai citiem nopietniem kultūras pasākumiem. Svarīgi ir tikai sekot līdzi dažādām aktualitātēm un norisēm izklaides un kultūras sfērās, lai neko nepalaistu garām потребительский кредит.